| Mežonīgais eņģelis ir labākais sava žanra seriāls, kāds līdz šim radīts. Tas ir pa
pusei komēdija, pa pusei melodrāma ar lieliskiem aktieriem. Galvenā varone ir kāda meitene
- bārene, vārdā Milagrosa. Viņas māte nomira dzemdībās, un tēvu viņa nekad nav redzējusi.
Milagrosas lielākā aizraušanās ir futbola spēlēšana. Tēvs Manuels viņu ir iesaucis par Čolito,
par godu kādam slavenam argentīniešu futbolistam vārdā Čolo, kurš, tāpat kā Millija, arī bieži
pārkāpa noteikumus. Milagrosai ir arī savs uzņēmums - viņa pelna naudu, strādājot uz ielas,
pārdodot atklātnītes ar dažādu Svēto attēliem, bet dažreiz nodarbojas arī ar kaut ko citu,
piemēram, met jēlas olas uz mašīnām un pēc tam par maksu tīra stiklus. Nopelnīto naudu viņa
pārsvarā izlieto, lai palīdzētu citiem klosterī dzīvojošajiem bērniem. Sirds Millijai ir
īstajā vietā, viņa ļoti mīl savu labāko draudzeni Gloriju, tēvu Manuelu un mūķenes.
Ivo, savukārt, ir bagāta uzņēmēja dēls un liels brunču mednieks. Kad viņš ierauga Milliju visā savā krāšņumā dejojam diskotēkā, viņš nolemj dabūt meiteni sev, taču Millija aiziet no diskotēkas, pirms viņi paspēj iepazīties tuvāk. Millijas ikdienas apģērbs sastāv no sarkanām kedām, saplēstiem džinsu šortiem, T-krekla un sarkanas kepkas galvā. Kad Ivo viņu šādā izskatā ierauga futbola laukumā, viņš notur Čolito par zēnu un nosauc viņu par Karlitosu. Kad Millija sadusmojas un iešļāc viņam sejā gāzēto ūdeni, Ivo rodas aizdomas, ka tā ir meitene, bet viņš, protams, nenojauš, ir jau redzējis viņu diskotēkā. No tā brīža Millijas un Ivo ceļi krustojas katru dienu. Millija sāk strādāt par kalponi mājā, kur dzīvo Ivo. Viņiem iznāk vēl dažas saķeršanās, kas, protams, nesekmē savstarpējo sapratni. Ivo neinteresējas par Milliju, jo, pirmkārt, viņš ir nikns uz viņu, otrkārt, viņa ir neaudzināta un uzvedas kā puišelis. Tomēr Ivo ir pārliecināts, ka Karlitoss ir ieķēries viņā. Ivo labākais draugs Bobijs netic viņam, un Ivo apņemas to pierādīt. Viņi sader uz 500 dolāriem, ka Ivo pārgulēs ar Milliju desmit dienu laikā. Tad nu Ivo ķeras pie darba, lai savaldzinātu Karlitosu. Tā kā Millija ir atlaista no darba (par zādzību, ko viņa neizdarīja), Ivo dodas pie viņas uz klosteri. Viņš saka Millijai kaudzi komplimentu (tos viņš ir iemācījies no galvas kā dzejoli) un Millija beidzot piekrīt pavakariņot kopā ar viņu. Tomēr Ivo izdara muļķību - vakarā viņš aiziet uz diskotēku un tur ierauga Milliju, joprojām nenojaušot, ka viņa ir tas pats Karlitoss. Millija gan, protams, atpazīst Ivo. Un, kad viņš pasaka Millijai tieši tos pašus komplimentus, ko no rīta klosterī, Millija saprot, ka Ivo ar viņu tikai spēlējas, un nolemj atriebties. Millija ierodas uz vakariņām, tērpusies tajā pašā apģērbā, kādā viņa parasti spēlē futbolu, vēl pie tam sasvīdusi. Pie galda viņa speciāli tēlo galīgi neaudzinātu mežoni, un Ivo ar katru brīdi savelkas arvien garāks ģīmis, domājot par to, ka nāksies ar viņu pārgulēt. Tad Millija aiziet uz vannas istabu mazliet saposties, un, kad viņa iznāk ārā no turienes, viņas mati ir izlaisti un mugurā tērps, kādā viņa iet uz diskotēku. Ivo ir mēms. Pavisam mēms. Millija mazliet pasmejas par viņu un tad aiziet prom. (Apskatiet bildes no šī momenta!) Ivo, protams, ir nikns uz Milliju, bet vēl joprojām grib dabūt savus 500 dolārus. Taču viņam tas neizdodas. Viņš zaudē derībās, jo Millija, palīdusi zem viņa gultas, noklausās visu un pēc tam piemuļķo Ivo. Tas viss gan viņai ir diezgan sāpīgi, jo viņa ir iemīlējusies Ivo, pat zinot to, kāds viņš ir brunču mednieks. Ivo ir sava līgava, Andrea, un viņš jūtas ļoti labi kopā ar viņu. Tomēr viņš nez kāpēc nelaiž garām iespēju noskūpstīt Karlitosu, ja vien tāda izdevība rodas. Uz Milliju un Ivo par 200 procentiem var attiecināt teicienu: "Kas mīlējas, tas ķīvējas". Viņu starpā ir daudz nesaskaņu, taču gadās arī pa laimīgam brīdim. Millija jūtas ļoti labi kopā ar Ivo, tiesa, līdz brīdim, kad ierauga viņu gultā kopā ar kārtējo meiču. Kad Ivo saprot, ka Millija viņam tiešām patīk, ka viņš sāk iemīlēties viņā, viņš vēl jo vairāk grib pārgulēt ar viņu, taču Millijas nostāja ir stingra - tikai pēc kāzām. Tad nu Ivo ir spiests meklēt mierinājumu citur, kas, Millijai, protams, nepatīk. Var vienīgi apskaust Ivo izdomu par veidiem, kādos viņš ir mēģinājis ievilināt Milagrosu gultā, un var vienīgi apbrīnot Milliju, kā viņai vienmēr ir izdevies izvairīties. Bet, protams, tas tā nevar turpināties mūžīgi... Aizmirsu pieminēt, ka, ja Ivo Millijai deva iesauku Karlitoss, tad Millija deva viņam iesauku Blondais jeb Izbalinātais. Tas tāpēc, ka Ivo bija gari, blondi mati, kurus viņš nēsāja, sasietus zirgastē. Es to rakstu pagātnes formā tāpēc, ka Millija viņa garos matus nogrieza. Viņi saderēja uz biljarda spēli: ja Millija uzvarēs, viņa nogriezīs Ivo matus, toties, ja viņš uzvarēs, viņš pārgulēs ar Milliju. Viņa uzvarēja. Lai gan jāpiezīmē, ka Ivo ar īsiem matiem izskatās daudz labāk nekā iepriekš. |