Eduards Veidenbaums

	Kas, staigājot pa košām puķu lejām,				 Cienību dod liela bārda,

	Tik apskata, cik siena viņas dos,				 Glaimošana katram garda.

	Lai mani nelasa. Pie manām dzejām 				   ********************

	Tik piktu prātu viņš sev iemantos. 				 Upes malu liepas ēno,

	************************** 					  Zālē smaržo kreimenes,

	Mums, latviešiem, dzejnieku milzīgs bars, 			   Laiku ievērodams lēno,

	No tiesas tiem dodam šo vārdu, 					   Sarto vīnu turpu nes.

	Jo viņu dzejās mīt burvīgs gars:				     *	*	* 

	Tās miegu mums dāvina gardu.			       		    Neaizmirsti daiļās nāras ,

									    Kas uz bučošanos kāras,

	Un tiešām katra ir pienākums 					    Abas divas līdzi ved ,

	Dot godu labdariem šādiem,					     Arī līras nepamet.

	Pēc darba, kas atdusas sagādā mums:                    	   		*	*	*

	Ar Jūsmiņš ir skaistāms pie tādiem.		      		     Es jau dzirdu skaņas saldās.

	************************              				     Sārto vīnu lūpas sūc ,

						                             Paradīzē domas maldās,

							                      Mīlestībā viļņo krūts.

Vaidi un gaidi, 

Strādā un gādā,-

Projām būs smaidi,

Rūpes tik prātā.

* * *

Iebrūķē alu, 

Nebēdā gadu,

Nedomā daudz, 

Laimīgs tu būsi,

Kamēr reiz kļūsi

Kapenēs rauts.

* * *

Iežupo šodien,

Iežupo rītu,

Un, ja nav naudas,

Dos tev uz krītu.

Tālāk		Atpakaļ		Prom