VALKAS ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS 

Valka ir rajona centrs ,kas atrodas Latvijas ziemeļu daļā pie robežas ar Igaunijas Republiku.

Pilsētas teritorija aizņem 14,2 km . No tiem lielākā daļa ir pļavas un meži. Apbūve galvenokārt izveidota pie robežas ar Igaunijas teritorijā esošo Valgu.

Pilsētā ir 6500 iedzīvotāju. Attālums līdz Rīgai – 160 km. 

VĒSTURE

Valka veidojusies Pedeles upes krastos. Vēstures avotos tā pirmoreiz minēta 13. gs. beigās .Kopš 1369. gada Valku dēvē par prāvu miestu, bet 1424. gadā – jau par mazu pilsētu. Tomēr pilsētas tiesības Valka iegūst tiksi 1584. gadā. No 16. gs līdz 18. gs. Sākumam to vairākkārt noposta karos. Pilsēta daudz cietusi poļu – zviedru karā ( 1600. – 1629. g. ). 1627. gadā Valkā dzīvi bija palikuši tikai 4 iedzīvotāji.

19. gs otrajā pusē valka kļūst par nozīmīgu dzelzceļa mezglu , no kura ceļi ved uz Rīgu, Pleskavu, Tērbatu.

Pozitīvu ieguldījumu latviešu , igauņu kultūras un izglītības attīstībā devis Jānis Cimze. 1849. g. viņš Valkā nodibina un vada Vidzemes skolotāju semināru.

Pēc vētrainajiem 1. pasaules kara notikumiem izveidojas neatkarīgas Latvijas un Igaunijas republikas.1920.gadā, nospraužot robežu starp tām, pilsētu sadala divās daļās. Dzelzceļa stacija, saimnieciskais centrs, sabiedriskās ēkas paliek Igaunijas pusē, Latvijā – pilsētas dienvidu daļa – tikai kādas 100 dzīvojamās mājas.

1922.gadā Valka otro reizi iegūst pilsētas tiesības.