Pēdejos divpadsmit gados, kopš uzsāka globālo tīmekli (World Wide Web), tīkla Internet lietošana ir augusi visā pasaulē, un turpina augt. Viena kompānija izrēķināja, ka septembŗa beigās apmeram 230,6 miljoni angļu runātāji un 403,5 miljoni citas valodas runātāji, ieskaitot 0,2 miljoni latviešus, lietoja tīklu Internet. Viņi sagaida ka līdz 2004. gadam, kopskaitls būs jau pār pa 940 miljoni lietotāju. [i]
Visvairāk, lietotāji izmanto tīklu Internet lai sazinātos ar radiem un draugiem citās pilsētās un citās zemēs caur ē-pastu un "čats." Viņi arī to lieto, lai sameklētu informāciju pa visādiem tēmatiem - financiālie dati, pasaules notikumi, sporta resultāti, mājas darba atbildes, utt. - vai kaut ko nopirkt - grāmatas un mūzika, koncertu biljetes, drēbes, rotaslietas, pat pārtiku. Visas šīs izdevības bija pieējamas jau pirms divpadsmit gadiem, bet globālais tīmeklis atvieglināja tā procesu.
Parasti, vārdi "tīkls Internet" un "globālais tīmeklis" tiek lietot it kā viņi būtu apmaināmi, bet īstenībā, tās ir divas atšķirīgas lietas: viena fisiska lieta, otra abstrakts jēdziens. Tīkla Internet sastāvs: datori, serveri, un vadi kas savieno tīkla krustpunktus. Tā ir patstāvigā bet viņu ir daudz vieglāk izmantot ar globālo tīmekli. Globālais tīmeklis sastāvs informācīja - dokumenti, bildes, un skaņas, ko redzam un dzirdam kad skatamies web lappusē. Tas arī ieskaita pazīstamās web adreses, spēj sameklēt pareizo adresi tīklā un automatiski dot informaciju. Bez tīkla Internet, globālais tīmeklis nevarēt eksistēt. [ii]
Globālais tīmeklis uzsākās 1991. gadā, bet tīkls Internet, kā fisiska lieta, sākās kadus divdesmit gadus iepriekš, un kā ideja - vēl kadus piecus gadus pirms tam. Aukstā kaŗa laikā, ASV valdība un militārie gudroja, kā varētu uzturēt sakaru līnijas un vadības komandas pēc kodolkatastrofas. 1964. gadā, RAND ieteica vienu sistēmu, kuŗai nebija centralizētā vadība, jo tā noteikti būtu pirmā vieta kur bombardētu, un kuŗa pieņēma, ka vadi bija neuzticami. Visi krustpunkti sakara tīklā bija vienādi: katrs bija spējīgs veidot, sūtīt un arī saņemt kommunikācījas. Turpmāk, jo nevarētu iepriekši zināt, kuŗi savienojumi tiks sasisti un kuŗi pastāvēs, aizsutītā misija tika no izejas punkta līdz gala punktim pa vienalgu kādu iespējāmu ceļu. Viņi tālāk izgudroja tā, lai neviens starpceļā nevaretu izlasīt misiju, to sadalīt paketēs un katru paketi atsevišķi adresēt un aizsūtīt. Kad visas paketes tiks otrā galā, tur salikt atkal kopā. [iii]
Pirmais pārbaudes tīkls tika uzstādīts 1968. gadā, Lielbritānījā. Bet ASV aizsardzības ministrijas nodaļa "Advanced Reseach Projects Agency" fondēja lielāku projektu ASV, kas kļuva par pasaules pamattīkl. Šā tīkla pirmo nodaļu uzstādīja 1969. gada rudenī - viens, sauktais "superdators," bija UCLA un otrs Stanford Research Institute. Līdz gada beigām, savienoja vienu superdatoru UC Santa Barbara un vienu University of Utah. Šo tīklu nosauca ARPANET, viņu finansētāju vardā, un tas darbojās līdz 1989. gadam. [iv]
Nākamājos gados, savienoja vel kadus 30 superdatorus, galvenokārt pētniecibas institūtos. Zinatnieki un pētnieki varēja dalities savus datorus un savāktiem datiem ar kolēģiem lielā attālumā. Vismaz, tas bija tā domāts. Jau pirmajos trijos gados, lietotāji vairāk izmantoja tīklu kā elektronisku pastas nodaļu, sūtot viens otram personīgās vestules un ziņas, nekā pētniecības instrumentu. Laimīgā kartā, nevienam nekas tam nebija pretīm un tāda lietošana turpinājās. [v]
ARPANET tīkls turpināja augt septiņdesmitājos gados (1970-1980). Nebija svarīgi, kādu datoru savienoja ja tas varēja sarunāties ar pārejiem datoriem tīklā. Līdz 1977. gadam, izveidojās pārraides vadības protokols/Internet protokols, vai TCP/IP, kuŗi regulēja kā sūtītā informācija tika sadalīta un atkal salikta, un kāda formāta Internet adreses bija jālieto. Šie protokoli deva iespēju citiem tīkliem vieglāk savienoties ar ARPANET, tomēr pirmais savienojums starp diviem tīkliem notika jau 1973. gadā no University College Londonā. Datorus varēja tad sagrupēt tīklos pēc līdzīgiem mērķiem un tos tīklus savienot pie ARPANET. 1981. gadā, universtātes ASV izveidoja pašu savu tīklu, BITNET (Because It's Time Network). 1984. gadā, Kanādas valdība arī uzsāka projektu, lai savienotu visas universtātes. Tas tīkls saucas NetNorth un to savienoja ar BITNET. Pēdejo universtāte savienoja tieši simts gadus pēc tam kad pēdejo naglu iesita "cross-country" dzelzceļā. [vi]
National Science Foundation uzstādija jaunu pamattīklu, NFSNET, 1984. gadā. Tas savienoja jaunākus un ātrākus superdatorus. Krustpunktus tad sadalīja kategorijās, dažus ģeografiskās, citas pēc sešām pamatām Internet domēnām: oriģinālie lietojumi, valdība (gov), militārie (mil), un izglītiba (edu), kā arī jaunie lietojumi: komerciāls (com), bezpeļņas organizācijas (org), un vārtejas starp tīkliem (net). Kanāda savienojās ar NSFNET 1988. gadā, ar apzīmējumu "ca." Divus gadus vēlāk, Kanāda uzstādija paši savu pamattīklu, CA*net, kas savienoja desmit reģionālus tīklus. 1992. gadā, Latvija un Igaunija savienojās ar NSFNET, ar apzīmējumien "lv" un "ee." Antarktika arī savienojās tanī gadā, bet Lietuva nesavienojās līdz 1994. gadam. Sākot ar 1993. gadu, valdības un lielās pasaules organizācijas sāka pieslēgties (went online), ieskaitot Balto namu, Apvienoto Nāciju Organizācija (UN), Japānas premjerministru, Jaunzēlandes premjerministru, Kanādas valdību un Vatikānu. [vii]
Jaunā technoloģija palīdzēja izveidot labākus tīklus un kļuva vieglāk pie tās pievienoties: Lielbritānijas karaliene Elizabeth II aizsūtija savu pirmo ē-pastu no Royal Signals and Radar Establishment 1976. gadā, 26. martā. Tanī pašā gadā aprilī, viens ieteica, ka varētu pielikt emocījas tekstā ar sauktām "emocijzīmēm," piemēram: priekus vai smaidu - ar kolonu un labās puses apaļu iekavu :) , bēdas vai drūmu skatienu - ar kolonu un kreisās puses apaļu iekavu :( . Citas emocijzīmes ieskaita mirkšķināšana, ja lieto semikolu kolus vietā ;)un rādīt otram mēli : P. Cilvēki ir izveidojuši vismāz divi simti tādus emocijzīmes [viii] un arī acronīmus, lai varētu vieglāk un atrāk sarunāties. Tomēr visi jaunievedumi nav bijuši labvēlīgi - pirmo datoru vīruss nejauši izplatīja 1980. gadā 27. oktobrī, un 1988. gadā, 2. novembrī, pirmais tārps izplatījās tīklā Internet. Vīruss un tārpi tagad bieži parādās tīklā un jo tā ir brīva vieta un pēc rakstura bez likumiem, valdībām ir grūtības regulēt tīklu Internet. Tomēr daži jauni likumi veidojās, piemēram 2001. gadā, 4. martā, Austrālijā parsūtīt ē-pastu kļuva pretlikumīgi jo tas skaitās techniska pārkāpšana personigās autortiesībās. [ix]
Tīkls Internet savieno visas valstis pasaulē, bēt jo tā ir samērā jauna technoloģija, neviens īsti nezina kā viņa iespaido sociālo un psiholoģisko dzīvi. Viena no agrākām studijām par tīklu Internet lietošanu pētija ģimenes izjūtas pirmos pāris gadus pēc pieslēgšanas. Pirmie resultāti, publicēti 1998. gadā, rādīja ka cilvēki, kuŗi pavada pat pāris stundas nedeļā pieslēgušies, jūtas vairāk vientuļi un depresēti. Pētniekiem tas likās pretintuitīvs, jo intertīkls ir vairāk interaktīvs nekā televīzija vai video spēles. Viņi domāja, ka laikam tās draudzības kuŗas veidojās tīklā, bija seklas un pamatīgas. [x] Pārs gadus velāk, tie paši pētnieki atklāja ka vientulība un depresija nebija saistīta ar tīklu Internet, bet, ka lietotāji izjuta lielāku slodzi. Iespējams, ka viņi to izjuta jo bija vairāk kommunikācijas, kas ir jaizlasa vai arī, ka viņi netika galā ar sarežģītu technoloģiju. [xi]
Pētnieki neko nevar pārliecināt pa resultātiem, jo vispār trūkst teorijas sakarā ar tīklu Internet lietošanu, un nav uzticāmi pamati pareģojumiem. Daži zinātnieki saka, ka intertīklu lietošana izolē cilvēkus, jo viņi nepiedalās īstās sociālās sabiedrībās; citi atkal saka, ka labākas attiecības izveidojās jo cilvēki ir atbrīvoti no fizisikās izolācijas un ģeogrāfiskā attaluma. Bieži vien, tie paši fakti var izrādīt gan positīvo, gan negatīvo. Piemēram, kad sūta ē-pastu, vai runājās "čatā," dalībnieki neredz viens otru. Viņi tad nevar lasīt no ķermena pozīcijas un sejas izteiksmes, vai otrs ir priecīgs vai bēdīgs, smejās vai dusmojās. Ir iespējams, ka pēc laika, lietotāji vairs nemācēs interpretēt žestu valoda un mīmiku īstās attiecībās. Bet no otras puses, cilvēka aizspriedumi un stereotipi nevar ietekmēt jaunas attiecības, un viņiem ir jāizveido jaunas metodes izteikties pilnībā. Ir arī iespējams ka universālas raksturīgās pazīmes, piemēram humora izjūta, kļūst stiprāki. [xii]
Tīklu Internet lietošana var paplašināt draudzības saites. Fisikais tuvums vairs nav tik svarīgs jaunas draudzības veidošanai un uzturēšanai. Pastāvošās draudzības arī var vieglāk uzturēt, jo nav jāsaskaņo laiki, lai varētu satikties vai sarunāties. Bet jo vairāk laiku pavada sarunās ar cilvēkiem lielos attālumos, jo mazāk laika var pavadīt ar ģimeni un tuviem draugiem, un tās parasti skaitās vissvarīgakās attiecības mūsu emocionālai labsajūtai. [xiii] Tomēr var atrast vairākas kompānijas, kuŗa piedāvā "matchmaking" tīklā. Cilvēkam tikai jāatbild pāris jautājumis un dators sameklē citu datu bāzē, kuŗi atbild līdzīgi, jo noteikti cilvēki, kam ir līdzīgas interesses, kļūs par labiem draugiem vai iemīlēsies. Citas draudzības veidojās neformālā vietā, čat istabās, kur lietotāji kautkā satiekās un sadraudzējās. Jauni draugi ir drošvien apmierināti, bet kā šīs tīklu draudzības salīdzinās ar īstenam draudzībām? Rakstīšana iet lēnāk nekā runašana, un parasti kad pieslēdzās lietotāji sarunās ar vairākiem cilvēkiem vai dara vairākas lietas. Vai tādā veidā var tiešām kārtīgi iepazīsties?
Tie, kuŗi lieto tīklu Internet, tūrpmāk, ir lielāko tiesu anonīmi. Viņiem vairs nav rase, reliģija vai citas atšķirības no pārejiem lietotājiem, ja viņi tos negriba - paliek tikai cilvēks. Tas var izlikties positīvi jo viss ir nolīdzināts, bet rodās citas problēmas. Ja kāds nav apmierināts pats ar sevi, tas var viegli izveidot sev jaunu personību sarunās ar svešiem cilvēkiem. Tie tad nevar uzticēties jaunam paziņam, jo viņi nevara būtu droši, ka tas ir īsts cilvēks un neviss tēlojums. Dažreiz gadās tieši otrādi: lietotāji var justies drošāk būt tādos sakaros; anonīmitāte ir vairāk pievilcīga intravertiem nekā ekstravertiem. Bet tādi lietotāji vieglāk padodās vientulības, depresījas un stresses izjūtām. Vispār, lietotāji arī jūtās drošāki būt nepieklājīgi un apvainojoši kibertelpās, nekā viņi justies tiešās sarunās. Viņi var brīvi teikt to, ko grib teikt bez bailēm, jo tie ar ko viņi sarunājās nemācēt viņus atrast un atriebties. Ja viņi pierod būt nepieklājīgi, tas varētu pariet uz ārlīnijas individualitātēm. [xiv]
Vecāki baidās no tā, kā tīkls Internet ietekmē viņu bērnus, bet tomēr domā, ka tas ir vajadzīgs, jo bērni var iemācīties derīgas lietas no tīkla Internet. Skolās māca darboties ar datoriem un izmantot globālo tīmekli mācībās: 55 miljioni bērnu ASV lieto tīklu Internet skolā. Kad viņi ir pieslēgti, bērni lasa, domā, analizē, un kritizē, un saistās parastās bērna nodarbībās, ieskaitot spēlēšanu, mācīšanu un sazināšanu. Vecākiem ir tomēr iemesls baidīties: bērni var arī izmantot tīklu Internet, lai izvairītos un izbēgtu no problēmām, vai vienkārši kavēties, īpaši bērni, kuŗi ir atstāti vieni paši mājās un kuŗi jūtās vientuļi vai garlaikoti. Pusaudži lieto tīklu Internet vairāk nekā viņu vecāki: tie varētu zaudēt pacietību veidojot attiecības īstā dzīvē, vai viņi varētu kļut par labākiem pilsoņiem. Starp 1993. gadam un 1998. gadam, jaunatnes nozieguma statistiski krita vai nemainījās, un skolēni sasniedza augstākus akademiskas un brīvprātīgus uzņemības līmeņus, nekā iepriekšejōs paaudzes. Studentiem tomēr neveicās tik labi ar jauno technoloģiju: 43% atskaitītie studenti atzīstēja, ka viņi pavadīja visu nakti pieslēgušies pie tīkla Internet. [xv]
Kā ar pensionāriem? Parasti pieņem, ka vecākiem cilvēkiem nav interesse pieslēgties pie tīkla Internet, tomēr pensionāru lietotāju skaits aug ātrāk nekā jebkuru citu lietotāju grupa. ("Pensionāri" skaitās pāri pa sešdesmit gadiem.) Procentīgi, tas vēl ir mazs skaitls, bet pensionāri arī pavada vairāk stundas nedeļā pieslēgušies. Galvenokārt, viņi raksta ē-pastus un lieto tīklu Internet, lai sazinātos ar mazbērniem. Bieži vien, viņi bērni un mazbērni viņus pierunā pieslēgties. Pensionāri arī uzmeklē citus pensionārus ar ko sarunāties. Viņi saka, ka tas viņiem palīdz palikt uzmanīgiem un nejusties vientuļiem. Viņi veido jaunas draudzības ar cilvēkiem, ar kuriem viņiem radās līdzības. Daudzi pensionāri vēl saka, ka viņi negribētu pieslēgties, bēt citi atklāj, ka viņiem nekas nav pretī iemacīties darboties ar jauno technoliģiju. [xvi]
Tie kuŗi negribi, vai nevar, pieslēgties, var vel izvēlēties nedarboties ar tīklu Internet. Lietotāja skaitls izliekās liels, bet tas tikai skaitās desmit procenti no pasaules iedzīvotājiem. Bet tīkls Internet ir tik daudz audzis, un turpina augt, ka ir jāprasa cik ilgi tāda izvēle paliks? Cik ilgi pagāja no tā laika, kad pirmo publisko telefona līniju savienoja, līdz tam laikam, kad telefons atrodas gandrīz visās mājās attīstītās valstīs?
Tagadnes tīkls Internet vairs neatgādina agrāko tīklu: tas vairs nepieder vienai valstī - tas pieder visai pasaulei; to vairs neuztura valdība un militārie - to uztura kommercija un informācijas izplatīšana. Cilvēki no visām paaudzēm pieslēdzās. Darba vietās atrodās iekštīkls. Technoloģija uzlabojās, gan spējās gan vieglā lietošanā. Bēt psiholoģiskais un sociālais iespaids vēl nav zināms. Tīklu Internet izveidoja, lai varētu uzturēt sakara līnijas un vadības komandas pēc kodolkatastrofas. Vai laba vai slikta, viņu var izpostīt, bet vairs nevar pilnīgi iznīcīnāt. Pētniekiem tātad būs jāizveido jautājumi un teorījas, kuŗi skatās lietošanas raksturu un to salīdzina ar ārlīnijas nodarbībām; viņien būs uzmanīgāki javāca un jāanālizē informācija no lietotājiem, kā arī no cilvēkiem, kuŗi nelieto tīklu, lai varētu izgudrot kad laiku, ko pavada pieslēgti, ir neproductīv un kad tā ir produktīv. Šo technoloģiju var izmantot cilvēces labā, ja var izsargāties no viņas briesmām.
Leksika [xvii]
| World Wide Web, WWW | globālais tīmekis, tīmeklis WWW, WWW |
| Internet | tīkls Internet, intertīkls |
| node | līniju krustpunkts |
| network | tīkls |
| communication network | sakaru tīkls |
| web page | tīmekļa lappuse, web lappuse |
| web address | tīmekļa adrese, web adrese |
| cold war | aukstais karš |
| communication line | sakaru līnija |
| nuclear holocaust | kodolkatastrofa |
| packet | pakete |
| backbone network | pamattīkls |
| computer | dators |
| domain | domēns |
| came online | pieslēdzās |
| cyberspace | kibertelpa |
| off-line | ārlīnijas |