Laika Redakcijai: Vçrojot kòadu, kas sacçlusies Latvijâ sakarâ ar komûnistu laika tiesas personâla parâdîðanos ðodienas Latvijas amatos, seviðíi ar èekas laiku tiesneða Jura Kaksîða jauno valsts amatu, jâprasa - kurp mçs ejam. Juris Kaksîtis 1986. gadâ tiesâja latvieðu nacionâlos disidentus un piesprieda Rolandam Silaraupam 5 gadus. Kâ J. Kaksîtis toreiz teica: «Par nacionâlâ burþuâziskuma izrâdîðanu un komûnistu partijas morâles grauðanu». Vislielâko pârsteigumu mums, ârzemju latvieðiem, izraisa prezidenta G. Ulmaòa nostâja, kam tas neliekas nekas neparasts. Tas tieðâm varbût nav nekas neparasts vecajiem partijas cilvçkiem. Tâdu pat nostâju ieòem tiesu ìenerâlprokuros Skrastiòð pie kura par apsûdzçtâju (prokuroru) strâdâ vecais èekas vîrs un daudziem trimdiniekiem pazîstamais Vîzu daïas priekðnieks Antons Baltacis.
Laika Redakcijai: «Dr. Vilnis Vîksne vçstulç 'Laika' 26. okt. numurâ kritizç Latvijas dzejnieci Andu Lîci par viòas iztecieniem par labiem krieviem Sibirijâ, kas dodot maizi izsûtîtajiem latvieðiem, paglâbuði viòus no bada nâves.
Anda Lîce bûtu jâaizstâv. Katrâ tautâ ir labi un nelabi cilvçki. Arî, krievu, tâpat latvieðu tautâ. Cilvçkam, kas palîdz, pienâkas pateicîba un atzinîba, neatkârîgi no viòa piederîbas kâdai tautai. Uzsvçrt, ka krievi un nevis komûnisti ir tie vainîgie latvieðu tautas apspieðanâ, kâ to dara Vîksne, ir pavirðîba un patiesîbas neatzîðana. Krievi vispâr ir sirsnîgi un palîdzîgi, jo viòiem ir Dievs un kristîgâ ticîba. Turpretî komûinisti ir bezdievîgi un savu pasaules revolûciju bâzç uz naidu, vardarbîbu un asinîm.
Latvieði maza tauta; tâ bus tik liela, par cik atzîs ne tikai latvietîbu, bet arî cilvçcîbu.»
«Laika» redakcijai: Kâ lasâm laikrakstos, Latvijas Kultûras ministrija ar Krievijas Kultûras ministriju noslçgusi vienoðanos par Krievijas cara Pçtera I pieminekïa atkaluzstâdîðanu Rîgâ. Vai ðâda vienoðanâs notikusi ar valdîbas un valsts prezidenta piekriðanu, nav zinâms. Ja nu ministrs R. Pîks ðâdu apkaunojuðu soli spçris ar valdîbas ziòu tad, ja pievienojas U. Ìçrmaòa viedoklim ka «....tie 50 okupâcijas gadi bijuði tik neðíîsti latvieðu tautai, ka deformçjusi cilvçku domâðanu.» Es gribçtu teikt, atðíaidîjuði ðo kungu smadzenes. Jûs kungi, nezinât vçsturi, nezinât kad cara Pçtera karapulki Ðemremetjeva vadîbâ 18 gadsimteòa sâkumâ Vidzemç postija un apkâva latvju tautu, ka retâ mâjâ vçl bija kâds cilvçks, tikai gailis ður tur iedziedâjies. «Ðeit, augstais valdniek, vairs nav ko postît,» Ðeremetjevs ziòojis Pçterim Lielajam.
Un tâdam varmâkam varas vîri Latvijâ grib celt pieminekli? Krievijas mçríi sniedzas daudz tâlâk - tâ sâk ar pieminekliem, Abrene tai jau ir. Tad sniegsies pçc Ventspils ostas. Liepâjas osta jau ir dienas kârtîbâ. Karalauèos (Kçnigsbergâ) ir karabâze ar karaspçku. Nâks pie varas Zjugânovs - tas prasîs atjaunot Ïeòina un Staïina skulptûras. Lielais kaimiòð ir gudrs un viltîgs.
Mûsu pienâkums ir rakstît un brîdinât Latvijas valdîbu, seviðki ALA, PBLA, DV un ikvienu latvieti, Baznîcu. Ienaidnieks jau ir pie durvîm, Latvija, mosties!»
1997. gada 5. marta "Laiks" numrâ iespiests latvieðu vçsturnieka Andrieva Ezergaiïa raksts, kurâ tas cenðas nomelnot latvieðu trimdiniekus un to organizâcijas. Ar daþiem niecîgiem un nepârliecinâtâjiem faktiem raksta autors grib pierâdît to, ko Maskavas propagandisti ar savâm melu maðînâm nav spçjuði pierâdît 50 gados! Proti - ka Baigais gads ar desmitiem tûkstoðu latvieðu tautas labâko vîru, sievu un jaunekïu iznîcinâðanu bijis tikai "mîts", ko kâ balonu uzpûtusi vâcu propaganda!
Latvieðu, igauòu, pat amerikâòu laikrakstos pçdçjos gadu desmitos lasîti Maskavas propogandas raksti, kuros latvieðu trimdas oranizâciju vadîtâji ir nosaukti par "faðistiem", DV organizacijas vadîtâji un biedri, kâ arî citi Latvijas brîvîbas cînîtâji pat par "kara noziedzniekiem". Ðo melu propagandas virkni Maskava pati 80 gados atzina par neveiksmîgu un piesûtîja visâm Baltijas "republiku" èekas un komûnistiskâs partijas iestâdçm dekretu, kurâ pieprasîja sâkt sadarbîbas un draudzîbas saiðu veidoðanu ar trimdiniekiem. Protams, arî tas deva visai niecîgus rezultâtus.
Profesora kungs, kâ jau diplomçts vçsturnieks, savos rakstos centies soïot tâlâk par ðo Maskavas «faktu» aizauguðo taku. Cik var spriest no raksta "Baigâs problemas", arî viòð varçjis sagrâbstît savas jaunâs teorijas apliecinâjumus tikai daþas sîkas vâcu informâcijas nepareizîbas. Un to darot, iekûlies baigâs problçmâs.
Nelielu attaisnojumu profesra pavirðajiem spriedumiem var saskatît apstâklî, ka viòð aprakstîto notikumu laikâ bija agrînos pusaudþa gados un sita bumbu Rîgas ielâs. Arî tas runâ latvieðu zinâtniekam par «labu», ka viòð visus faktus pârbaudijis un salîdzinâjis Maskavas «melu avotos'". Kâds cits viòa kalibra zinâtnieks viòa vietâ gan, lîdzîgi Maskavai un tâ(s) rokas puiðiem Latvijâ, nogaidîtu un novilinâtu Baigâ gada faktu apstrîdçðanu par daþiem gadiem, lai nâktu ar melîgiem apgalvojumiem klajâ, tad, kad visi vai vismaz lielâkâ daïa no briesmu darbu aculieciniekiem bûs apmiruði! Jaunâkâ paaudze, faktus nepazîdama, nebûtu spçjîga un nevçlçtos rakòâties pa savas tautas nesenâs pagâtnes traìiskiem notikumiem un cieðanâm...
Tâ kâ «Baigâs problçmas» ir pilns nepamatotiem un pavirðiem apgalvojumiem, tad nav nozîmes tos visus atkârtot. Taèu katrâ ziòâ jâpiemin profesora smagais apvainojums visai 100.000 lielai latvieðu trimdas saimei. Viòð raksta: "..Vâcu okupâcija Latvijâ ar savu îpaðo informâcijas pasniegðanas veidu centâs radît un radîja ne tikai savdabîgu vçstures iztulkojumu (Maskava, profesora skatîjumâ, acîmredzot, "iztulkojusi" vçsturi cik vien korrekti atïauj sarkanâ katechçze!), bet arî vairâkas radioaktîvi "karsta pogas", kuras trimdinieki, izbraucot no Latvijas, ieðuva savâ bçgïu paríî un kuras vçl joprojâm karâjas viòu apziòas diegâ..." - Apbrînojams cinisms! Kâdâ citâ vietâ cienîjamais zinâtnieks turpina: "Trimdinieki izbrauca ar ðo grâmatu (Pâvila Klâna «Baigo gadu») padusç, un viòi bija vâcu laika propogandas tâ apmâkti, ka viòi ðîs grâmatas gudrîbu centâs uzspiest saviem mîtòu zemes saimniekiem!"
Profesors laikam dzîvojis savâ Itakas studentu istabiòâ un bijis tâlu no pasaules notikumiem...Pateicoties izvilkumiem no ðîs grâmatas un trimdinieku un to organizâciju neatlaidîgâm pûlçm un cieðâ sadarbîbâ ar brîvâs Latvijas diplomâtiem tika panâkts, ka rietumu valstis atteicâs atzît komûnistu okupâciju Baltijas valstîs un lîdz ar to tika saglabâta ðo valstu neatkarîbas kontinuitâte.
A. Ezergiïa nozaimotajiem trimdiniekiem nevajadzçja nekâdas profesora izgudrotas «karstâs pogas», ne Baigâ gada grâmatas padusç. Latvieðu tautas dziïâ traìçdija bija tik dziïi gûlusies viòu sirds dziïumos, ka ðîs briesmîgâs atmiòas var izdzçst tikai aizeiðana viòsaulç...
Cienijamais vçsturnieks droði vien nav painteresçjies, ka ðai, no Baigâ gada grâmatas izvilkumiem sastâdîtai broðuriòai turpmâkos gados sekoja rinda citu, lai pasaulei plaðâk apgaismotu Maskavas varas brutâlitâtes. Ðai ziòâ visus rekordus puðu sita "Grâmatu Draugs" izdotâ grâmatiòa - Rûtiòas stâsts, "Vçl gribçjâs dzîvot", kas iznâca lîdz ðim nepieredzçtos metienos gan latvieðu, gan angïu, gan citâs valodâs. Trimdinieki savu organizâciju un preses atbalstîti regulâri sûtîja un joprojâm sûta vçstules, iesniegumus, protestus savu mîtòu zemju valdîbâm un polîtiíiem, lai saglabâtu tçvzemes Latvijas brîvîbu un neatkarîbu. Daudzas akcijas bija un arî trupmâk bûs vçrstas pret veciem un jauniem vai uzsildîtiem Maskavas meliem.
Kâdâ citâ vietâ profesors, sekodams Maskavas propagandai, raksta: "..Lîíu fotografijas - arî visas Baigâ gada fotografijas, kas râda izraktos lîíus Rîgas Centrâlcietuma pagalmâ un citur, ir vâcu propagandas produkts.." Mazliet tâlâk vinð apgalvo, ka Ðtâlelkera þîdu ðâvçju komnda izrakusi vai likusi þîdiem izrakt lîíus un iztaisît no tiem choreografçtu izrâdi!"- Kâds karâtavu humors!
Profesors, protams tur nevarçja bût klât. Tâdçï viòa zinâðanai vçstures fakti - vâcu armijas vieglie, motorizçtie avangardi ieripoja Rîgâ krietni agrâk nekâ þidu ðâvçju komandas. Bet lîíu atrakðana Rîgas Centrâlcietuma pagalmâ sâkâs tûlît pçc pirmo vâcu vienîbu ieraðanâs. To atrakðanâ bija klât daudzi terrora upuru radi un draugi. Lai identificçtu lîíus, tie bija jâizrok, un to mirstîgâs atliekas jânoliek rindâ, lai vismaz daïu varçtu indentificçt. Kâdâ citâ vietâ latvieðu vçsturnieks uzstâjas, ka lîíus esot vajadzçjis identificçt oficiâlai komisijai. Kâda naîvitâte. Lîíu sekciju "speciâlisti"bija jau sen laiduðies lapâs uz plaðo dzimteni. Vecie Latvijas laiku tiesneði un citi ðâdai komisijai nepiecieðamie cilvçki gulçja Sibirijas vergu nometòu kapos. Kas gan lai identificçtu lîíus, ja ne viòu piederîgie vai draugi? Ne jau atlikuðie milièi, kâ tas notika Rçzeknç, no kurienes "Tevijas"lîdzstrâdnieks, Latvijas pirmo neatkarîbas gadu pazîstamais tiesu prâvu aprakstîjis(?) Jûlijas Vaivars atgriezâs un sûdzçjâs, ka tur par policistiem esot liels skaits bijuðo milièu, kas nometuði savas lepnâs cepures un apsçjuðie sarkanbaltâs lentes ap piedurknçm, traucçjuði kârtîgu izmeklçðanu vai lîíu vârdu noskaidroðanu.
Lai latvieðu vçsturnieku mazliet iepriecinâtu, gribçtos viòam pastâstît, ka rîdzinieki sagadija pirmâs vâcu vienîbas Rîgas ielâs ar gavilçm un ziediem, kaut viòi zinâja ka Vâcija neatdos brîvîbu Latvijai. Taèu rîdzinieki jutâs atbrîvoti no ïaunâ murga un Baigâ gada turpinâjuma. Toreiz rîdzinieki vçl nezinâja, ka pçc pâris gadiem Baigajma gadam sekos 50 jauna terrora gadi.
Profesors mçìinâjis latvieðu tautas lielâko tragçdiju padarît smieklîgu daþâdos veidos. Tikai ar pilnîgas nacionâlâs apziòas trûkumu va4r izskaidrot profesora rindas, kur tas latviesû tautas ðausmu dokumentâciju - Latvijas karaskolas absolventa, rakstnieka un redaktora Pâvila Klâna-Kovaïevska sakopoto grâmatu "Baigais gads" nekaunîgi pielîdzina tautas nodevçja un melîgâ liekuïa, Paula Ducmaòa un viòa èekas diþkungu fantazijas pinajam rþojumam - broðûriòu "Kas ir Daugavas vanagi?" Viòð raksta: "..Abi autori sasniedza savu intelektuâlo slîpçjumu, strâdâjot nacistu propagandas iestâdçs!" Vai tieðâm? Pazinu labi abus un ilgâku laiku strâdâju kopâ ar abiem. Pâvils Klâns bija pietiekoði drosmîgs, lai uzòemtos juceklîgos kara laika apstâkïos latvieðu vienîgâ informâcijas izdevuma "Tçvija" rediìçðanu. Viòð ðo darbu turpinâja Liepâjâ, Berlînç un pçc kara strâdâja trimdas latvieðu laikrakstâ "Latvija". Otrs, Pauls Ducmanis meklçja glâbiòu no frontes, iestâdamies Latvieðu leìiona kara ziòotâju rotâ. Biju ar viòu kopâ gandrîz lîdz kara beigâm, kad Pauls pçkðòi nozuda, lai uzpeldçtu pçc kâda laika kâ èekas kultûras komitejas "prominents"redaktors. Viòð par savu dzîvîbu vai ilgiem gadiem Sibirijâ pârdeva savu dvçseli un savus lîdzcînîtâjus. Biju ar Paulu kopâ, tâdçï zinu skaidri, ka viòi tâpat kâ pâris desmitu citi kara ziòotâji, kas kopâ ar mani un Paulu "apguva" jaunkareivja trîs mçneðus ilgo apmâcîbu Berlînç nesaòçma ne smakas no vâcu propogandas. Tâ sastâvçja no pastâvîgas gulðanâs un celðanâs, no gariem nakts pârgâjieniem pilnâ kaujas apbruòojumâ. Ja gadijâs, kad mugusoma ðajos pârgâjienos nebija pietîkami smaga, tur iebâza pâris kieìeïus. Nez kur gudrais profesors izrâvis savas informâcijas muïíigo versiju, ka Ducmanis arî P. Kovaïevskis saòemis kâdu vâcu "propagandas slîpçjumu". Propoganda bija nacionâlsociâlistu partijas biedru monopols. Tanî tika iesvçtîti tikai "tîrâs"vâcu tautîbas partijas biedri! Arî to laikam profesora avoti bija noklusçjuði.
Jâbrînâs arî, ka profesors ziòas par Daugavas vanagiem smçlies no þîdu un Maskavas avotiem. Ðî lielâkâ trimdas, tagad arî lielâkâ Latvijas latvieðu organizâcija apvieno Latvijas brîvîbas cînîtâjus - leìionârus, brîvprâtîgos, gaisa izpalîgus un visus citus nacionâli noskaòotus latvieðus. Acîmredzot profesors studiju gadus pavadîjis noslçgtâ vientulîbâ, ja viòð nepazîst latvieðu organizâcijas un to svçtîgo darbîbu. Viòð laikam nav arî lasîjis ASV latvieðu lielo laikrakstu "Laiks". Tur jau kopð paðiem pirmajiem numuriem daudz rakstîts par latvieðu karavîru un to atbalstîtâju diskriminâciju. "Laika" izdevçjs un tâ redaktori, bûdami latvieðu patrioti, uzstâjâs par latvieðu karavîru tiesîbu un goda atjaunoðanu. Jau 1951. gada janvâri "Laiks" aicinâja lasîtâjus un vius latvieðus rakstît vçstules saviem ASV Kongresa deputâtiem un senâtoriem, lai tiktu izbeigta latvieðu karavîru diskriminâcija. Vairâkkârt atkârtotâ aicinâjumâ, starp citu teikts: "...Mçs aicinâm visus, kas ðîs rindas lasa, rakstît prezidentam Harijam S. Trumenam uz Vaðingtonu vçstules un lûgt prezidentu, lai viòð ar savu autoritâti nostâjas pret pârestîbâm cilvçkiem, kas nav tâs pelnîjuði. Neatrausimies ne viens, bet ar vîriðíîgu drosmi, iestâsimies par saviem cînîtâjiem. viòi ir mûsu miesa un asinis, viòi ar savâm dzîvîbâm, savu veselîbu ir iestâjuðies par mûsu zemi un tautu. Ir laiks, ka ikviens latvietis tikpat paðaizliedzîgi iestâjas par viòu tiesîbâm..." Sekoja plaðâks raksts par mûsu karavîriem. Rakstam bija pievienots arî vçstules paraugteksts. Toreiz tâ bija pirmâ organizçtâ vçstuïu akcija. Palîgâ nâca ari likteòbrâïi igauòi un lietuvieði, un nebija jâgiada pârâk ilgi, kad Tautas vietnieku nams un Senâts pieòema un prezidents Trumens 1951. gada martâ parakstîja likumu, ar kuru mûsu karavîriem pavçrâs ceïð uz ASV.
Toreizçjais Igaunijas brîvvalsts diplomâtiskais pârstâvis Òujorkâ, ìenerâlsekretârs Johannes Keivs (Koiv) aizsûtija likuma norakstu sabiedroto galvenai mîtnei Eiropâ un âtri saòçma oficiâlu dokumentu, kurâ apliecinâts, ka Baltijas valstu leìionu piederîgie un citi brîvprâtîgie vai mobilizçtie cînîtâji, kuriem bija jâvalkâ ieroèu SS zîmotnes, nav pieskaitâmi vâcu ieroèu SS vienîbâm un to karavîri, cînoties pret boïðevikiem, nav uzskatâmi par sabiedroto ienaidniekiem. Tâdçï arî nav jâliek nekâdi ðíçrðïi viòu ieceïosanai sabiedroto valstîs. Ðo dokumentu vajdzîbas gadîjumâ var pieprasît Toronto igauòu laikraksta redaktoram Tonu Parmingam, kurð to publicçjis ar visiem parakstiem un zîmogiem. Igauòu varonîgâ brîvprâtîgo bataljona "Narva" vçsturiskâ cîòu atmiòu grâmatâ publicçts zvçrests, kâds bija jânodod katram ârzemju leìionâram un katram citu tautu mobilzçtam vai brîvprâtigam cînîtâjam. tur skaidri izteikts, ka visi zvçrinâtâs vienîbas karavîri pakïausies vâcu bruòoto spçku virspavçlniecîbai cîòâ pret komûnismu.
Kur tagad pazudusi vîriðíîgâ drosme iestâties par saviem cînîtâjiem? Profesora kungs dara tieði pretçjo.
Beidzot, kâ mazu humoru gribçtos pieminçt profesora kunga prâtojumu ka vajadzçtu izpçtît vârdu "Baigais gads" etimiloìiju. Arî tas skan kâ zobgalîba par tautas traìçdiju. Trâpîgâku apzîmçjumu latvieðu tautas ðausmu gadam grûti atrast, domâjams ka tas radies "tautas mutç". Ja profesors ar saviem kollçgâm Latvijas vçstures institûtâ vai kur citur grib likt lietâ savas zinâðanas, tad pçc mûsu ziemeïu kaimiòu igauòu vçsturnieku priekðzîmes varçtu, kaut ar lielu nokavçðanos, sâkt vâkt liecîbas un pierâdîjumu materiâlus par Baigâ gada îstajiem notikumiem.
Igaunijas pagâtnes aizsardzîbas biedrîbas vçsturnieki bijuðâ ministru prezidenta un vçsturnieka Marta Lâra vadîbâ ar simtiem èaklu izpalîgu kopð 1990. gada savâkuði desmitiem tûkstoðu liecîbu un dokumentu par komûnistu un èekas briesmu darbiem Igaunijâ. Marts Lârs jau sarakstîjis vairâkas grâmatas gan igauòu, gan angïu valodâ un gatavojas ðo briemîgo notikumu dokumentu sçriju publicçðanu turpinât. 1990. gada beigâs pats M. Lârs pavadîja vairâkus mçneðus trimdinieku vidu Austrâlijâ, Kanadâ, ASV un Zviedrijâ un savâca lielu blâíi aculiecinieku nostâstu, gad audiolentçs ierunâtus, gan rakstos apliecinâtus. Kad viòð ar saviem "koferiem" Tallinas lidlaukâ izkâpa no lidmaðînas, viòu "sagadîja" milicijas un èekas darbinieki, arestçja un isdlodzîja bçdîgi slavenajâ Pagari ielas èekas cietumâ. Èekisti bija nodomâjuði viòu apsûdzçt par "pastâvoðâs varas "zaimoðanu! Taèu pçc pâris dienâm komûnistu diþvîri bija pârdomâjuði ðo lietu un nâkuði pie slçdziena, ka Lâra tiesas prâva saceltu kâjâs simtiem liecinieku un prâva izvçrstos par pasaules presç izplatîtu komûnistu varas darbu atklâsmi. Marts Lârs tika atbrîvots no cietuma ar atvainoðanos, ka noticis "pârpratums"! Ziòojumi laikrakstos par Lâra apcietinâðanu tikai pavairoja varas darbu liecîbu meklçðanas intesitâti.
Ja igauòu sabiedrîbâ uzpeldçtu Andrievam lîdzîgs vçsturnieks, tur to pat Igaunijas "nacionâlie komûnisti" apmçtâtu ar dubïiem! Ko darîs latvieðu sabiedrîba?
Laika redakcija: "Laika" 8. numurâ lasot A. Ezergaiïa rakstu "Baigâ problçma", rodas jautâjums: Kâpçc viòð to dara? Ko vispâr godotais profesors ar savu meistardarbu grib uzspiest savai tautai? Jeb tas bûtîba nav nekas cits, kâ tikai, tâ sakot, viena ciniía bezmçra cinicisms. Jo kâ citâdi viòa "vçsturisko informâciju" vçrtç: ja viss Baigais gads, kâds tas bijis, kâdam tam bijâm aculiecinieki; ja Baigâ gada fotogrâfijas ar lîíiem Centrâlcietumâ, Baltezera silâ un citur, ir vâcu propagandas produkts; ja nekad un nevienam nagi nav maukti; ja èekistu èekists S. Sustins nav tik drausmîgs kâ aprakstîs; un tâda sraksta par 3. jûlijâ aizvedamiem nav bijis (bija gan, vismaz Jçkabpils apriòíî); vçl vairâk, Ezergaiïa interpretâcijâ visi lîdzðinçjie autori, vâcu iespaida apmâti, nav bijuði pietiekami objektîbi; protams, izòemot viòu, kam ir paðas savas izgaismoðanas gars par visu, kas bez latvieðu ziòas, vainas un atbildîbas ir noticis krievu un vâcu neþçlîgajos okupâcijas gados. Turklât tâ, it kâ par maz mums bûtu bçdu, viòð ar tipiski ezergailisku pieeju publicçtajâ rakstâ apvaino, pârsteidz un sarûgtina; un piedzîvoto grib pârvçrst pavism citâdâ patiesîbâ, nekâ tas bija toreiz."
Laika redakcijai: Ärnolds Ruòìis savâ vçstulç "Lika"22. marta numurâ opençja manai 1996. g. 26. okt. vçstulei, jûsmîgi raksturo krievus kâ sirsnîgus un palîdzîgus cilvçkus, un apgalvo, ka tie nav vainîgi latvieðu tautas apspieðanâ. Vai Ruòìis varçtu paskaidrot, kas tâ bija par 200.000 vîru armiju, kas 1940. gada 17. jûnijâ iebruka Latvijâ? Vai padomju? Kas tie tâdi? Vai marsieði? (pçc Dr. A. Sluèa). Precîzi runâjot tie taèu bija tie paði Ruòìa 'sirsnîgie un palîdzîgie krievi'. Ðî krievu okupantu 'sirsnîba' un 'palîdzîba'izpaudâs tâdâ veidâ, ka mçs zaudçjam ne tikvien valsti, brîvîbu un mantu bet daudzi arî dzîvîbu. Viena gada laikâ latvieði zaudçja 35.000 savas tautas labâko meitu un dçlu.
Nepareizs ir arî secinâjums, ka nevainîgie latvieðu civîlisti, ko krievi tik necilvçcîgâ kârtâ 1941. g. 13./14. jûnijâ (20.000) un 1949. g. 25. martâ(43.000) apcietinâja un masveidîgi izsûtija uz Sibiriju 20. gadsimtâ, bûtu pateicîbu parâdâ krievu kochozniekiem, kas devuði tiem çst. Ne jau cilvçcîbas dçï viòi to darîja, bet gan tâdçï, lai varçtu ðos vergus ilgâk izdzît, resp., paverdzinât.
Patiesîba ir, ka krievi piecdesmit gadus pret mums piekopa genosîdu un ir kollektîvi smagi nozieguðies pret latvieðu tautu, tâpat kâ vâcieði pret þîdu tautu. Vacieði savu vainu atzîst un maksâ þîdiem miljardiem vâcu marku kopensâciju; ne tâ krievi, kas melo un visus noziegumus uzveï padïaudîm, kas nule visi pazuduði.
Beidzot, pçc piecdesmit gadu apspiestîbas, esam nokratîjuði krievu jûgu, un latvieðiem bûtu jâbeidz ierastâ klanîðanâs, pateikðanâs, glaimîba un cita veida pazemoðanâs iepretîm krieviem.
Pareizi, ka latvieði maza tauta; tâ bûs tik liela, par cik aizstâvçs savu latvieða godu, paturçs cilvçka cieòu un stiprinâs tautisko apziòu. Tikai tad mçs pastâvçsim citu tatu starpâ, ja nebûsim zaudçjuði ðis vçrtîbas!"
Ar savu grâmatu Ezergailis izdarîjis pakalpojumu visai latvieðu tautai.
Kalifornijâ.
Paldies Leo Ðvarcam par Baigâ gada rakstu 29. aprîïa numurâ. Latvieðu leìionâri un igauòu karotâji pelna izpratni un atzîðanu. tâ bija arî idejiska cîòa. Cîòa pre komûnismu devâs pat no pireneju pussalas, brîbprâtîgâ spâòu Zilâ divîzija. Palddies redakcijai par vietas atvçli.
Òujorkâ.
Ar dziïu saðutumu «Laika» 8. marta numurâ lasîju A. Ezergaiïa rakstu "Baigâ problçma".
Vçlos zinât ar kâdâm tiesîbâm A. Ezergailis apvaino trimdiniekus, "ðûdams" tiem klât nacistu propagandas pogas. Latvieði nav nekâdi citu tautu nîdçji.
Þîdu organizâcijas gan simpatijas nepelna, dçvçdamas visus leìionârus, kas cînîjâs pret uzbrucçju ordâm, par kara noziedzniekiem. Protams, leìionâri nebija brîvprâtîgie, otrkârt, dzimtenes mîlestîba eksistç. Ka nekâda veida propaganda klât nelipa un pat nevienu neinteresçja, jau apliecina vârdi, ko , karavîri bûdami, dziedâjâm: "Mçs sitiîsim tos utainos, pçc tam tos zili pelçkos."
Cik labi, ka mums ir arî citâda kalibra vçsturnieki, kâ Uldis Ìçrmanis Zviedrijâ, un mums nav jâapmierinâs ar to Latvijas okupâciju vçsturi, kâdu grib pasniegt A. Ezergailis. Pûlçjies jau viòð ir, cik nu to atïauj domâðanas veids cilvçkam, kurð nîst latvieðu tautu, seviðíi trimdiniekus. Par pârçjo jau objektîvi un patiesi ir rakstîjis Alfreds Braunfelds savâ rakstâ "Amatiera piezîmes", par ko viòam visa atzinîba.
Briselç, Beïìijâ
ZÛD NEATKARÎBA
Lasîtâjs Ohaijo
Ar noþçloðanu gan jâpiemin, ka (citçju "Laiks"11. apr.): "Guntis Ulmanis paziòoja, ka 6. apr. Nacionâlâ droðîbas padome vienbalsîgi atbalstîjusi NBS komandiera Dalbiòa atcelðanu no amata - par piedalîðanos Latvieðu leìiona piemiòas pasâkumos 16. martâ."
Kur noteic Latvijas Nacionâlo bruòoto spçku komandierâ iecelðanu un atcelðanu? Rîgâ vai Maskavâ?
KÏAVIÒU JURIS, vecais leìionârs
Pirmais aizsardzîbas ministrs rûpçjâs, lai nekâda aizsardzîba neorganizçtos. Nevarçja taèu apvainot slepkavniekus. Skaties tikai, mazâ latvieðu valstiòa viòiem neuzticas. Pçc kâ tas izskatîsies? Lielais mocîtâjs pat piedâvâja savu aizsardzîbu. Pret ko? Viss bija tik teicami atrisinâjies. Bez kâdas pretestîbas. Tie, kas domâja, ka nu bûs jâpazûd, raisija atkal savas paunas vaïâ. Uz palikðanu.
Viss pavecam. Pa ielu marðçja ienaidnieku armija. Pilnvarotais sûtnis sçdçja Maskavâ. Uzdzçra tostus. Apkampâs. Buèojâs. Viss teicami attîstîjâs ienaidnieku virzienâ. Slepkavniekiem visi trumpji rokâ. Tie izslçjâs taisnâki un paziòoja: Rîga ir mûsu. Mçs te paliekam. Sparotams, ka Rîga ir jûsu. Apstiprinâja pilnvarnieks Maskavâ. Uz to paceïam kausus. Un viòi dzçra un dzçra un lîksmoja.
Tad sâkâs prasîba pçc armijas izvâkðanas. Pçc Skrundas lokâtora nojaukðanas. Ienaidnieks nepatikâ krokoja pieri. Nu, nojauks arî kâdu daïu. Izskata dçï. Kaºasp'çks bija mazvçrtîgs. To varçja droði vâkt laukâ. Virsnieki, tie paliks iekðâ. Tos pataisîsim par pensionâriem. Nu skaisti! No pensionâriem veidojâs 5. kolonna. Katram gadîjumam.
Valdîba kâ aizmigusi. Vadoòi kalkulçja sev profitu. Dibinâja bankas. Kombinçja, cik kuºð var iegût no darîjumiem. Tauta omulîgi snauda. Priecâjâs par mauku mâjâm. Çda hamburgerus. Dzçra vodku. Dzîve sita augstu vilni.
Ìenerâïa Bangerska pîðïu noniecinâðana daþu gulçtâju izrâva no snaudiena. Kas par lietu? Samiegojies gulçtâjs jautâja. Visur tikai krievi. Te vajadzçja bût Latvijai. Gulçtâjs izplçta karti. Dûra ar pirkstu. Lûk, es te stâvu. Ði zeme ir mana zeme. "Bija", kâds òirgâjâs viòam sejâ. " Tu esi nogulçjis savu Latviju. Nogulçjis un nodzçris un iztirgojis."
Dzimtenç dibinâjâs ienaidnieku tiesîbinstitûti. Tos vada trimdas latvieðu jaunieði. Seviðíi aktîvi tie, kam barikâþu laikâ sçdejuði blakâm "draudzîgie" èekisti. Rodas cilvçku tiesîbu doktori ar labâm algâm. Par visu maksâ Maskava. Latvieði atdod Abreni. Valdîba peðíiº summas okupâcijas pieminekïa restaurçðanai. Durvju priekðâ 7. Saeima. T'â taisâs îsti krieviska. Priekðçjâ rindâ soïo diriìents, braði mçtâdams zizlîti. Aiz viòa ðîs valstiòas prezidents. Brîþam pelekdamies lai nenojûk solîtis. Par izlçcienu sânis nav ko domât. To uzmana pilnvarnieks. Ar izdienas stâþu Maskavâ. Savu mazo valstiòu jau kur tie gadi bija iepravîjis krievu ritmâ. Sâòu izlçciens nebija respektçts.
Kosmopolîti izkliedz saukïus: "Ienaidnieka nav! Mçs esam saliedçta blîva masa. Ja kâds nokauj tavu brâli, tam tâ jâbût." Arkârtîgi izturîgi ir ðie savas mazâs tautiòas nîdçji. Viòu apòemðanâs iznîcinât savu mazo skaisto zemîti ir maniakâla. Tie strâdâ plecu pie pleca ar cilvçktisîbniekiem, krievmîïiem, naudasmîïiem. Tâda ðodien ir brîvâ Latvija, kuºâ no brîvîbas nav ne smakas. Neguliet, mîïie Latvieði! Ïaujiet arî nacionâiem spçkiem darboties!
Kâdâ Kalpaka piemiòas atcerç izskançja ðâdi vârdi: "Mums nav slavenîbu pasaules mçrogâ, bet mums ir varoòi, Mums ir leìionâri".
VERONIKA JANELSIÒA Losandþelosâ
ÌEÍÎBAS
Nedomâju, ka es bûtu lasîjusi lielâkas aègârnîbas pçdçjo 40 gadu laikâ. Arnolda Ruòìa vçstulç (“Laikâ”, 28. febr. Nr. ) apgalvojumam, ka Krievija nav atbildîga par padomju laikâ izdarîtajam neìçlîbâm, slepkavîbâm un laupîðanu okupçtajâs Baltijas valstîs nav loìikas, jo tie, kas okupçja Latviju, Lietuvu un Igauniju, kas apspieda, izvaroja, pazemoja un kâva baltieðus, bija krievi - krievu armija, krievu strâdnieki, krievu birokrâti, krievu èeka - ar vârdu sakot, krievu tauta, nevis padomju valdîba Kremlî. Krievi Baltijâ uzvedâs kâ iekarotâji un vadîtâji, un latvieði bija tikai otrâs ðíiras pilsoòi. Es pati dabûju dunku sânos, jad 1976, gadâ gribçju Rigâ iekâpt autobusâ, pazemîgi nedodot ceïu kâdai krievietei. Ka Ruògaprât krievi nav atbildîgi par padomju laika meþonîbâm, tad viòð aizmirst, ka civîlizçtâ pasaulç tautas uzòemas atbildîbu par savu iepriekðçjo valdîbu laikâ izdarîtajiem noziegumiem. Spilgts piemçrs ir Vâcija, kas ir maksâjusi un vçl arvien maksâ miljonus par nacistu noziegumiem ne tikai pret þîdiemm, bet arî citâm tautâm Un viiòi nebût nenoliedz savu atbildîbu, jo tâ, kas izpidîja Hitlera pavçles, bija vâcu tauta, ja arî ne visa.
Arnolds Ruòìis savâ aklîbâ nesaredz, ka latvieði tiktu pârbalsoti Saeimâ, ja 700.000 krievu pçkðòi iegûtu pavalstniecîbu. Jeb vai viòð to vçlas? Krievu, kas runâ latviski un vçlas kïût lojaâli Latvijas pavalstnieki, diemþçl ir ïoti maz. Bet Arnolds Ruòìis tikai turpina un turpina to paðu veco dziesmu un cer tos cietos latvieðu paurus beidzot pieveikt. Un Bîbelç stâv rakstîts: Un kaut tu ìeíi piestâ ar miezeri grûstu, tâ ìeíîba no viòa neatstâsies. Amen.
AINA RODRIGUEZ-MATA Èikâgâ